Brīvības piemineklis / Vesture

1922

Brīvības pieminekļa ideja

1922. gadā Ministru prezidents Z.A.Meierovics nāca klajā ar ierosinājumu celt pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. 1923. gadā Ministru kabinets pieņēma Brīvības pieminekļa metu konkursa noteikumus. Sacensība turpinājās vairākās kārtās, līdz 1930. gada decembrī konkurss noslēdzās - uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle ar projektu „Mirdzi kā zvaigzne”.

Brīvības piemineklis — Latvijas Nacionālais arhīvs

1927

Ziedojumi Brīvības piemineklim

1927. gadā izveidota Brīvības pieminekļa komitejai. Lai savāktu naudu, visā Latvijā darbojās 13 Brīvības pieminekļa apriņķu komitejas. Tika izplatītas ziedojumu zīmes – 20, 50 sant. (bērniem), 1,5,10,20 un 100 latu vērtībā. Cilvēku atsaucība bija apbrīnojama . Pavisam tika saziedoti apmēram 3 miljoni latu!

1932. gadā detalizētu Brīvības pieminekļa celtniecības grafisko darba plānu izstrādāja arhitekts Ernests Štālbergs.

Sākās Brīvības pieminekļa celtniecība , kas noritēja straujā gaitā un piemineklis tika uzcelts 4 gados.

Skulptūru veidošanā Kārlim Zālem bija prasmīgi palīgi – Mākslas akadēmijas audzēkņi, absolventi, akmeņkaļi.

Brīvības tēlu izkala zviedru tēlnieks Ragnars Mīrsmēdens Stokholmā. Vienošanās noteikumos tika paredzēts, ka 9 metru augstā tēla pagatavošanai lietojamas augstākā labuma zviedru kapara plāksnes. Mīrsmēdens savā darbnīcā deva iespēju apgūt prasmes ari diviem jauniem latviešu metālmāksliniekiem – Jānim Zibenim un Arnoldam Naikam.

Tēlnieks Kārlis Zāle negurstoši strādājis visā Brīvības pieminekļa celšanas laikā, teicis „Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.”

„Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.”

1935

Brīvības pieminekļa atklāšana

Klāt atklāšanas diena – 1935.gada 18.novembris. Krīt audekla pārsegs, pāri Rīgai nogrand divdesmit viena artilērija zalve, skan Latvijas himna, pieminekli iesvēta arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Svinības turpina armijas parāde, pāri piemineklim aizlido 12 kara lidmašīnas. Tad gar pieminekli virzās tautas gājiens. Tauta svin valsts dibināšanas gadadienu un pieminekļa atklāšanu.

Atklāšanas ceremonijā – Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, Valsts prezidents Alberts Kviesis, kara ministrs Jānis Balodis . Prezidents Alberts Kviesis savā uzrunā teica : „Piemineklis runā uz mums no pagātnes caur tagadni uz nākotni”.

„Piemineklis runā uz mums no pagātnes caur tagadni uz nākotni”

Ar Brīvības pieminekļa atklāšanas dienu 1935. gada 18. novembrī pie pieminekļa stāv goda sardze no Latvijas armijas paraugvienības Armijas štāba bataljona. Tā tas notika līdz Latvijas okupācijai, kad pēdējo reizi tā stāvēja goda sardzē 1940. gada 21. jūlijā. Goda sardzi atjaunoja 1992. gada 11. novembrī.

1940

Sarkanā armija ienāk Latvijā

Tikai piecus gadus Brīvības piemineklim bija lemts stāvēt brīvā valstī, jo 1940. gadā Latviju okupē Sarkanā armija un gar pieminekli dārd padomju tanku kāpurķēdes. Goda sardze tiek atcelta, pulcēšanās un ziedu nolikšana pie pieminekļa liegta.

1941

Fašistiskā Vācija ienāk Latvijā

1941.gads – parādē gar Brīvības pieminekli soļo jau cita armija – fašistiskās Vācijas karaspēks. Latvijas brīvības simbolam jaunā okupācijas vara nepievērš īpašu vērību. Brīvības iela pārdēvēta par Ādolfa Hitlera ielu, kas vēl pēc četriem gadiem pārtaps par Ļeņina ielu.

1944

Sarkanā armija atgriežas Latvijā

1944.gadā parādes gājienā atkal soļo Sarkanā armija. Pēc Otrā pasaules kara, sākoties padomju okupācijai, piemineklim pienāca grūti laiki, parādījās runas par tā nojaukšanu.

Pirmais mēģinājums bija 1945. gadā, kad LPSR tautas komisāru padome ieteica pieminekli nojaukt un tā vietā atjaunot Pētera I pieminekli. Pastāv uzskats, ka Brīvības piemineklis tolaik palicis neskarts, pateicoties ievērojamajai padomju tēlniecei Verai Muhinai.

Padomju laikā ziedu nolikšana un pulcēšanās pie pieminekļa tika aizliegta. Pieminekļa pakājē tika izveidots trolejbusa galapunkts. Tika sacerētas Brīvības pieminekļa nozīmes interpretācijas. Piemēram, tika teikts, ka Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes simbolizējot trīs Baltijas valstu republikas – Latvijas PSR, Igaunijas PSR un Lietuvas PSR.

1979

Pieminekļa pirmā restaurācija

1979 .gadā Rīgas pilsētas izpildkomiteja uzdod Kultūras ministrijas Restaurācijas institūtam izstrādāt Brīvības pieminekļa restaurācijas projektu. Projektu izstrādāja un darbus uzraudzīja arhitekti Raimonds Aide un Juris Gusevs. Īsts varoņdarbs esošajos apstākļos bija trīs zvaigžņu un jostiņas zeltījuma atjaunošana, neraugoties un stingru aizliegumu to darīt.

1988
-98

1988

Atmodas laiks

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā Brīvības piemineklis ir gan simbols brīvībai, gan arī tautas manifestāciju vieta visā neatkarības atjaunošanas procesā, kas sākās ar Atmodas laiku, Tautas frontes dibināšanu 1988.g., turpinājās ar 1990.g.4.maijā Augstākā Padomes pieņemto Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju , bet 1991.gads vēsturē iezīmēts ar Barikāžu laiku janvārī un pēc augusta puča sagrāves - ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu.

1998. gadā, ar Rietumu trimdas latviešu atbalstu, sākās ziedojumu vākšana Brīvības pieminekļa atjaunošanai. Ar moto ”Ķas tautas celts un aprūpēts, pastāvēs mūžam!” dzima Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds.

2000
- 18

2000

Pieminekļa atjaunošanas darbi

2000. gadā sākās pieminekļa atjaunošanas darbi. Brīvības tēlu un tā zvaigznes notīrīja, restaurēja un no jauna apzeltīja. Atjaunoja arī pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes un iekšdaļu, bet akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Regulārās apkopes darbi veikti 2017. gadā. Šajā laikā notīrītas un atjaunotas pieminekļa akmens virsmas, bojātās šuves, nospodrinātas Brīvības pieminekļa zvaigznes un veikti citi apkopes darbi.

Atjaunots un svētku salūta izgaismots Brīvības piemineklis sagaida Latvijas simtgadi 2018.g.

Brīvībaspieminekļa vēsture